Darbības pamatparādības

Izmantojot biolampas (kā polarizētas gaismas avotu), rodas parādības, kas iedarbina un stimulē kontroles procesu norisi šūnu līmenī audos un tādējādi palēnina slimības un deģeneratīvos procesus šūnās. Tā kā katrā šūnā visā organismā notiek specifiski bioķīmiski procesi, šo parādību var raksturot kā stratēģiski svarīgu turpmākai dziedināšanas procesu norisei, kas no šī viedokļa ietekmē visu organismu. Praksē atsevišķas ietekmes parasti ir kombinētas un savstarpēji saistītas.

III. Pretiekaisuma iedarbība

Audi reaģē uz bojājumiem, kam var būt dažādi cēloņi, ar sarežģītu reakciju, ko saucam par iekaisumu. Pēc tam bojātās šūnas izdala noteiktas vielas (histamīnu, serotonīnu un daudzas citas), palielinās lokālā asinsrite un asinsvadu sieniņu caurlaidība, līdz ar to audu starptelpā ieplūst vairāk šķidruma un rodas pietūkums.

Šajā sarežģītajā aizsardzības sistēmā polarizētajai gaismai ir nozīmīga loma terapeitiskajā iedarbībā. Polarizētā gaisma iedarbojas visā klasisko iekaisuma simptomu spektrā: pret pietūkumu, sāpēm, apsārtumu un karstumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem klasiskās fizioterapijas pielietojumiem, fototerapijas priekšrocība ir tā, ka tās iedarbībā nav iesaistīts termiskais (siltuma) faktors. Mēs varam arī apstarot iekaisuma stāvokļus ar monohromatisku polarizētu sarkanu gaismu jau no iekaisuma sākuma.

Rezumējot varam teikt, ka polarizētas monohromatiskās gaismas iedarbība uz iekaisuma pārmaiņām izpaužas kā humorālās aizsardzības stimulācija un organisma imunoloģiskās aizsardzības aktivizācija.

Polarizētās gaismas iedarbība uz organismu jāsaprot kā komplekss process, kura rezultāts ir noteikta organisma reakcija uz šo iedarbību, kas izpaužas kā - biostimulējoša, pretsāpju, pretiekaisuma iedarbība.

I. Biostimulācijas efekts

Ar šo terminu mēs galvenokārt saprotam šūnu stimulāciju ar gaismas enerģiju, paātrinot šūnu dalīšanos dažādos audos, optimizējot vielmaiņu un kopumā palielinot šūnu enerģiju vai pielāgojot šo enerģiju normālam līmenim.

Biostimulācijas efekta priekšnoteikums ir arī asinsvadu un limfvadu reģenerācijas paātrināšana un tādējādi audu vaskularizācijas (asinsvadu aizaugšanas) uzlabošana. Rezultātā paātrinās skartās vietas (audu) revitalizācija (reanimācija) un dziedināšana. Polarizēta gaisma vispozitīvāk ietekmē jaunizveidoto audu īpašības - piemēram, skeleta muskuļa rēta pēc stimulēšanas ar gaismas enerģiju sasniedz daudz lielāku stiepes izturību.

II. Pretsāpju līdzeklis - pretsāpju iedarbība

Sāpes ir parādība, kas saistīta ar audu bojājumiem vai ir daudzu traucējumu un slimību simptoms. Sāpes reģistrē sensori (t. s. nociceptori), kas reaģē uz jutekliskās membrānas caurlaidības izmaiņām. Šādi iegūtā informācija pa nervu šķiedrām tiek pārraidīta uz muguras smadzenēm, kur tā tiek savienota ar augšupejošām sistēmām, kas sāpju informāciju novada uz galvas smadzenēm.

Polarizētās gaismas pozitīvais pretsāpju efekts ir šāds:

• lokālā (lokālā) pretsāpju mazinošā iedarbībā, ko veicina gļotādu stimulācija, kā rezultātā uzlabojas un paātrinās limfas drenāža no skartās vietas.
• Ietekme uz vielu (endogēno opioīdu), kas palīdz izraisīt vēlamo pretsāpju efektu, veidošanos un izdalīšanos.
• palēnina nervu šķiedru deģenerāciju
• nervu kairinājuma mazināšana, tieši iedarbojoties uz nervu galiem.